Baltijas Ziņas maksā no 17. novembra 1918. g. Bez piesūtīšanas un izdalāmās vietās: no 15. nov. līdz gada beigām 4 r. 50 k., no 1. decembra līdz 31. dec. 3 r. —. Ar piesūtīšanu pa pastu: no 15. nov. līdz gada beigām 4 r. 50 k., no 1. decembra līdz 31. dec. 3 r. 25 k. Numurs maksā 15 kap. Ekspedīcija.
Baltijas Ziņas
@baltijas_zinas
Politisks, sabiedrisks un literārs latviešu dienas laikraksts Rīgā. Līdzizdevējs — Andrejs Krastkalns; literārās nodaļas vadītājs Teodors Lejas-Krūmiņš, redakcijā Kārlis Ducmanis un Pēteris Blaus.
17.–20. novembris 1918 · 31 ieraksts
Pirmdiena, 1918. gada 18. novembris
Reichstags un prūšu landtāgs atlaisti. Vilsons (@POTUS) par vācu revolūciju. Angļi taisās saukt Vilhelmu II (@kaizers_vilhelms) pie atbildības. Masariks (@t_masaryk) — čehu republikas prezidents. Rumānija karā pret Vāciju.
Rakstītājam kādu labu gadu atpakaļ bij izdevība sarunāties ar kādu augstāku vācu okupācijas valdes amatvīru, kurš vēl acumirklī ieņem noteicošu vietu Latvijā. …
@baltijas_zinas · 2/3
Bet kad rakstītājs ieminējās starpā: bet tautas dvēsele, kas to kops? Tad augstais amatvīrs mazliet samulsa un pēc tam sāka runāt par baznīcu apgādību, par skolām u. t. t.
@baltijas_zinas · 3/3
Ka viņam būtu bijusi arī kāda jausma par latviešu inteliģenci (viņš sarunā minēja tikai zemniekus, kas jau pilnīgi piegriezušies vācu orientācijai, kā pierādījumu pievezdams pāris personu, kuras zināmu lomu spēlēja pie pirmās vietējās zemes padomes sastādīšanas; ka tālāk viņš kaut ko būtu zinājis par latviešu mākslu, literatūru un gara un izglītības centieniem, un ka arī viņa minētie 3 prūšu pārvaldības pamata principi nav nekas jauns priekš Baltijas, kad arī ne tik pilnīgi izkoptā veidā, kā aiz robežas, — ka par to augstajam amata vīram nav nekas zināms, tas acumirklī bij nomanāms.
Tie apstākļi, kādos ķeizars (@kaizers_vilhelms) dabūja zināt patieso lietas stāvokli, viņam pierādīja, ka valsts likteņa noteikšanā viņš vairs nespēlēja nekādu lomu. Straujajā notikumu gaitā pati no sevis atkrita viņa agrākā vēlēšanās palikt tikai par Prūsijas karali, jo tā vairs valsts stāvokli nevarēja labot. Bij jāizbrauc.
@baltijas_zinas · 2/2
Hāgā, 13. nov. „Tageblatt“ korespondents telegrafē savam laikrakstam, ka to dienu plkst. 3 un 25 min. dienā Māstrihtā ieradies vācu kroņprincis un novests turienes gubernas valdē. Viņš griezies pie Holandes karalienes ar lūgumu ierādīt viņam kādu mazu vientuļu māju, kurā viņš varētu baudīt Holandes viesmīlību.
Masariks — čehu republikas prezidents. Prāgā, 14. nov. Tautas sapulce savā šīs dienas sēdē ievēlēja profesoru Masariku (@t_masaryk) par čehu-slovāku republikas prezidentu. Viņam prombūtnē valdība izpildīs viņa vietu.
Gara stāvoklis Ņujorkā un Londonā. Ziņa par pamiera noteikumu pieņemšanu Ņujorkā pienāca stundu pirms saules noiešanas. Brīvības statuja, kura pa kara laiku bij tumsā tīta, tūliņ atspīdēja elektriskās ugunīs. Atskanēja sirēnas, rībēja prieka šāvieni. Valdīja vispārējas gaviles. Ielas bij ļaužu pārpildītas. Pa ostu braukāja karogiem izgreznoti tvaikoņi, dziedāja marseljēzu un amerikāņu un angļu tautas himnas. Neskatoties uz vēlo stundu, baznīcas bij atvērtas un tajās noturēja pateicības dievkalpojumus.
„Leipziger Volkszeitung“, neatkarīga sociāldemokrātu orgāns, … Beidzot laikraksts apzīmē Vilhelmu (@kaizers_vilhelms) par lielāko vainīgo pie kara un pastāv uz to, ka no Holandes valdības, kurp viņš aizbēdzis, viņa izdošana Vācijai un nevis rietumsabiedrotajiem. Vācu tautai pašai viņš saucams pie atbildības!
Latvijas Centrālā Komiteja un Rīgas Komiteja bij nodomājušas sarīkot svētdien, 17. nov., ielu demonstrācijas, bet tās noliedza vācu tautas valdības ģenerālpilnvarnieks Baltijā (@a_winnig) un vācu zaldātu padome ar atklātu sludinājumu pilsētā, ka visparīgā miera un kārtības labā turpmāk cieši aizliegtas visādi gājieni un sapulces klajā.
Rupja maize ir taču visnepieciešamākais uztura līdzeklis, un tomēr viņa ir ne vien ārkārtīgi dārga, bet ļoti nejauka. Iedzīvotājiem vajaga aizrādīt šādu maizi pilsētas pārtikas valdei un uzdot vai nu cepēju, vai pārdevēju, lai viņu sauktu pie atbildības.
Nekārtības siļķu izdalīšanas vietā. Sestdien Aleksandra tirgū izdalīšanai nāca reņģes. Cilvēku bij sapulcējušies krietns pulciņš, tomēr beidzot reņģes pietrūka, un dalītājas pārējos rupji aizraidīja, kaut gan pašas reņģes bij noslēpušas. To redzēja gaidītāji un pieprasīja visu reņģu izdalīšanu, ko tomēr neizpildīja. Sakarā ar to izcēlās nopietns strīds starp dalītājiem un patērētājiem.
Dārznieki žēlojās, ka viņus apdraudot nezināmi cilvēki ar aplaupīšanu. Viņi pieprasot kartupeļus vai citus sakņaugus, kā arī miltus, zirņus un citus ražojumus par lētām cenām, un kad par tādām viņiem nepārdodot, tad zvērējoties atņemt tos ar varu. Drīz nākšot laiks, kad viņi tos atradīšot, lai vai kur noslēptus. Diezgan izmērdējot viņus tagad vada, bet tas laiks neesot tālu, kad viņi mērdēšot savus tagadējos mērdētājus.
Nesen atpakaļ ceļā no Krievijas uz Rīgu Kamišovas stacijā uz robežas kādam vietējam tirgotājam laupītāji atņēma 40 000 r. naudā, briljantus un vērtspapīrus par 100 000 r. Aizvakar aplaupītais pamanīja varmākas pastaigājamies pa ielu Rīgā. Uzbrucējus nodeva policijai, kura apcietināja visu bandu.
Nelaimes gadījums. Nesen atrada Aleksandra ielā 2 uzceļamā lifta pakājē satrunējušas, saspiestas sievietes līķi. Izziņa, ka to ir kāda 70 g. veca meita, kura iepriekš vairākām dienām bij nozudusi.
Sestdien pie Popes vilciens plkst. 11 un 25 min. pr. pusd. izlēca no sliedēm. Pasažieri tika vaļā tikai ar izbailēm. Negadījums ar lokomotīvi. Sestdien, ap plkst. 8 rītā, pie Dzirnavu ielas izlēca no sliedēm kāda lokomotīve, kura aizsprostoja vairākus ceļus, tā ka vilcienus varēja pieņemt un nolaist tikai pa vienam sliedēm.
A. Kroders ziņoja pēc tam, ka Latviešu Kareivju Nacionālā Savienība (@kareivju_savieniba) nodibinājusies 1917. gada augustā stiprāko nesaskaņu laikā starp lielinieku un nacionālistu centieniem un kad izjukuse toreizējā virsnieku un kareivju padome. …
@baltijas_zinas · 2/3
Savienība apvienojusi ap 80 000 latviešu kareivju un stāvot noteikti uz sabiedroto valstu pusi. Savienība nav politiska organizācija un izpildīs tikai tautas valdības uzdevumus.
@baltijas_zinas · 3/3
Kaut gan viņa allaž atturējusies no politikas, tomēr viņa tikusi Krievijā stipri vajāta un pat tautas varonim pulkvedniekam Briedim bijis jākrīt par upuri. Minot Brieža vārdu, sapulce piecēlās no sēdekļiem un godināja dziļā pazemībā viņa tautā mūžam neaizmirstamo piemiņu.
Malkas pievedumi ir apmierinoši. Pilsētas apgādātā malka Ranķa dambī pie Pētera parka, Vējzaķu salā pie Pīļumuižas[≈] ielas un pēdējās dienās arī pie Krastu līnijas maksā: bērzu 152, priežu 140, egļu 1[?]0, apšu 120 m. ass 7'×7'×28" mērā, kad privāti tirgotāji pārdod bērzu malku par 160—180, alkšņu 150—160, priežu 1[?]0—150, egļu 120—150, priežu tranšeju malku par 110—180 un zaru malku par 80—90 marku ass mērā.
Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas mītiņš, kuru noturēja vakar Romanova ielā 25, bij ļoti stipri apmeklēts, tā ka tiklab plašā teātra zāle, kā arī visas galerijas bij stāvgrūdām pilnas ļaužu.
Rītvakar izrāda R. Vāgnera „Skrejošo holandieti“. Piedalīsies sekoši spēki: Rozenbergs-Turs, Vīgnere-Grīnberga, Kaktiņš, Tunce, [?], Niedra. Diriģents T. Reiters. Nākošā operas izrāde būs piektdien, 22. novembrī, nevis kā parasti sestdienā. Šī pārmaiņa notiek tikai šo reizi ārkārtēju apstākļu dēļ.
Divi mūsu jaunie skaņu mākslinieki Vilija Lamberte un Rudolfs Tunce, kuri pēdējā laikā daudz strādājuši pie savas balss izkopšanas, sarīko ceturtdien, 21. nov., R. L. B. zālē koncertu ar interesantu programmu. Tuvākas ziņas turpmāk. Oskars Šprinģesfelds sarīko 22. novembrī koncertu, kas muzikas cienītājiem sagādās sevišķu baudu kuplās programmas dēļ. Biļetes iepriekš dabūjamas P. Neldnera muzikāliju magazīnā.
„Taurētāja“ 7./8. numurs (burtnīca) patlaban iznācis un dabūjams visās grāmatu pārdotavās.
@baltijas_zinas · 2/3
Šajā demokrātiskā garā, konsekventi un apzinīgi vadītā žurnāla šajā burtnīcā uzņemti sekoši raksti: Andr. Kurcija, A. Ersa, Pāvila Rozīša, Linarda Laicena (@l_laicens), Teodora Bankina un Klitijas dzejoļi; Raiņa „Spēlēju, dancoju[≈]“ (turpinājums); Virgila „Eneīda“ J. Sudrabkalna tulkojumā (turpinājums); Ed. Vulfa „Laime“ (beigas); Andr. Upīša „Nelāga brauciens“ (turpinājums); J. Straujāna „Negaidītais“; Roberta Sterna „Aforismi“; A. Švābes „Kara dainas“ (turpinājums); A. Kirhenšteina „Karš un dzimuma slimības“ (beigas); A. Dauges „Kultūra un māksla[≈]“ (turpinājums).
@baltijas_zinas · 3/3
Apskatā ir ietverti raksti par Jāni Asaru, Jonatānu Sviftu, Anri Barbisa grāmatu „Uguns“, Emīlu Dārziņu[≈], Latviešu Operu un par mūziku vispārīgi. Kā redzams, žurnāla saturs ir visai bagāts. Burtnīca maksā tikai 3 markas.
Jūras zvaigzne. Viljama Dž. Loka (@w_j_locke) romāns. (Turpinājums.) … „Man liekas, sociālistiem daudzās vietās taisnība,“ lēdija Džūlija piebilda. Sers Olivers, dzirdēdams tādu, tik bezdievīgu runu, pat ēst apstājās. „Viņiem nekur nav taisnības, it nekur.“ „Tomēr tas tev jāatzīst, ka manta pasaulē izdalīta ļoti nevienādi,“ lēdija Blenta izaicinoši sacīja. „Slinkie suņi — viņi grib, lai viņiem viss būtu, un negrib strādāt. Apkaunies, Džūlij, savu vārdu!“
Vecpiebalga. Slēgtas visas apk. dzirnavas, atļauts malt Vecpiebalgas muižas un Vecpiebalgas Aizgaujas-Valmieru Vinkmaņa dzirnavām. Šeit nu malēju ir blāķiem, var samalt vai tikai pēc vairāk dienu gaidīšanas. Lai gan melderis ir teicami korekts, grib, lai iet pēc kārtas; algo palīgus augstām algām, tomēr pēdējie zina iesist vēl augstākas algas. Ja malējs grib gaidīt maluma rindu pēc kārtas, tad gaidi un skaties, varbūt, gadiem, pie rindas netiksi.
Striķi. Pa visu plašo apkārtni darbojas viena vienīga Striķu pag. skola, kurā mācības pasniedz sirmais R. kungs. …
@baltijas_zinas · 2/3
Jāpiezīmē, ka visas mācības pasniedz vācu valodā, izņemot pāris latviešu valodas stundas nedēļā. Bet tagadējos apstākļos, kur lielai daļai mūsu jaunatnes jāaug bez kaut kādas izglītības, mums ar vislielāko rūpību būtu jāraugās uz to, ka katra pedagoģiska darbība varētu noritēt daudz maz normālos apstākļos.
@baltijas_zinas · 3/3
Bet mūsu pagasta priekšstāvji, kuriem taču par to būtu jārūpējas, neliekas nezinis, ka skolas laiks jau pie durvīm, bet mācības dienas, kad varēs sākties (jautājums vai maz), jo neesot petrolejas.
Krievu armija visu pag. ziemu nodarbojās ar dažādu ceļu un tiltu taisīšanu un izdeva lielas naudas summas. Tā lielo ceļu pie Alauksta ezera, kuru uzceļot inženieru kabatas pildījās ar kerenskiem, tagad nojauc. Ceļš viss bija noklāts ar kokiem, un 12. novembrī nojaukšanas darbus izdeva uz torga. Nabadzīgie ļaudis ar prieku pirka ceļa gabalus, jo bija aprēķinājuši, ka iznāks liels daudzums lētas malkas.
Esmu pārbraucis. K. Aumeisters. Šreienbušā, 5. līnijā Nr. 18.
Paziņoju savai māsai Lienei Keks[≈], ka mana adrese ir: Lielā Kalēju ielā 49, dz. 2. M. Keks.
Otrdiena, 1918. gada 19. novembris
Milicijas lietas. Vakar milišiem izdalīja ieročus Romanova ielā 25. Ieročus izdod visiem tiem, kas pierakstījušies par pastāvīgiem zemes sargiem.
Pār pilsētas latviešu teātri tautas karogs parādījās tikai pēdējā brīdī, bet tauta saprata viņa viļņojošos mājienus un — īsā brīdī pārpildīja plašo namu līdz pēdējai vietiņai — pārpildīja, ka lielai daļai bija jāpaliek ārā. Nekādi ziņojumi, nekādi sludinājumi, — vienīgi tautas karogs sapulcināja [?].
Ar nerimstošiem aplausiem sanākusē tauta sveicināja jaunās, brīvās valsts augstākās varas nesēju — Latvju Tautas Padomi, kuras locekļi ieņēma vietas uz pušķotās skatuves ap puķēs uzcelto galdu, pie kura ieņēma vietas Tautas Padomes priekšsēdētāja Čakstes biedri M. Skujnieks un zv. adv. Zemgals un sekretāri zv. adv. Bite un viņa biedri ģeologs Skubiķis un Latgales priekšstāvis Kambala.
Kad Tautas Padomes sapulces vadonis bija pasludinājis jaunās valsts suverēno varu ar šodienu pārgājušu Latvju Tautas Padomes rīcībā, brīvās Latvijas valsts pirmais ministru priekšnieks K. Ulmanis nostājās pie priekšsēdības galda. Sapulcētie viņu apsveica ar šalcošiem aplausiem un — pēc jūsmīgas, trīskārtīgas tautas himnas nodziedāšanas viņš turēja sekošu uzrunu:
Straujā aplausu vētrā izplūda tautas piekrišana brīvās valsts priekšniekam.