Pirmdiena, 1918. gada 18. novembris

Mums, piemēram, nav zināms, vai ir pareizi, ka Antante somu centieniem izrāda vairāk pretimnākšanas nekā latviešu, tāpēc ka latvieši Anglijā tiek uzskatīti par ienīstā boļševisma galvenajiem balstiem. Taču mums neliekas neiespējami, ka latviešu un igauņu republikas atzīšana no Antantes puses šobrīd nenotiks vispār, jo tā turas pie fikcijas, ka Krievija pirms 1914. gada teorijā uzskatāma par esošu un tikai miera kongresā tautu pašnoteikšanās tiesībai būs izdevība izpausties.

Īstajā Igaunijā, sevišķi Rēvelē, lietas jau attīstījušās tālāk: igauņu republika tur ir proklamēta, un līdzšinējās varas ir beigušas pastāvēt. Tas gan nav nogājis bez nemieriem, bet pie Vācijas republikas neieinteresētības mūsu iekšējā attīstībā no vācu puses jaunā stāvokļa maiņa diez vai ir gaidāma.

Tie apstākļi, kādos ķeizars (@kaizers_vilhelms) dabūja zināt patieso lietas stāvokli, viņam pierādīja, ka valsts likteņa noteikšanā viņš vairs nespēlēja nekādu lomu. Straujajā notikumu gaitā pati no sevis atkrita viņa agrākā vēlēšanās palikt tikai par Prūsijas karali, jo tā vairs valsts stāvokli nevarēja labot. Bij jāizbrauc.

Masariks — čehu republikas prezidents. Prāgā, 14. nov. Tautas sapulce savā šīs dienas sēdē ievēlēja profesoru Masariku (@t_masaryk) par čehu-slovāku republikas prezidentu. Viņam prombūtnē valdība izpildīs viņa vietu.

Es tikai vēlos sacīt, ka negribu no šīs katedras nolasīt kādu dokumentu, kurš satur protestu pret pamiera stingrajiem noteikumiem. Gribu tikai piezīmēt, ka apspriedes par pamieru norisinājās visai izlīdzinošā garā. Es nekad sev nevarētu piedot, ja pieminētu vēl kādu lieku vārdu, tāpēc ka tagad, šajā skaistajā brīdī, mans pienākums ir izpildīts. Teikšu tik vēl franču tautas vārdā: es sūtu Elzasai-Lotringai vienprātīgos un vēlamos Francijas sveicienus.

Gara stāvoklis Ņujorkā un Londonā. Ziņa par pamiera noteikumu pieņemšanu Ņujorkā pienāca stundu pirms saules noiešanas. Brīvības statuja, kura pa kara laiku bij tumsā tīta, tūliņ atspīdēja elektriskās ugunīs. Atskanēja sirēnas, rībēja prieka šāvieni. Valdīja vispārējas gaviles. Ielas bij ļaužu pārpildītas. Pa ostu braukāja karogiem izgreznoti tvaikoņi, dziedāja marseljēzu un amerikāņu un angļu tautas himnas. Neskatoties uz vēlo stundu, baznīcas bij atvērtas un tajās noturēja pateicības dievkalpojumus.

Vēl nekad karš nav bijis nežēlīgāks un vēl nekad kara ietvaros cīņa pret kādas tautas dzīvi un augšanu nav vesta tik nesaudzīgi un ilgstoši, kā bada karš pret mūsu sievām un bērniem dzimtenē.

70 procenti visu grūtnieču un dzemdētāju ir nepietiekami uzturētas un nonāk klīnikā tik izbadējušās, ka neviens ēdiena pārpalikums tur nav drošs. Nepietiekams uzturs un mazasinība ieņēmuši tādu apjomu, ka jaunākā gripas sērga aiznesusi gandrīz 20 procentus visu grūtnieču un nedēļnieču. Bērnus mātes nevar barot ar krūti un ar ceturtdaļu piena arī ar pudeli ne, tā ka mums tagad ir mirstība vismaz 30 procentu laulībā dzimušo un 50 procentu ārlaulības bērnu.

Kā jaunākā bauma tagad uzpeld ziņa par ģenerālisimusa Foša iespējamo nogalināšanu, ko atkal izplatīja „Weser-Zeitung“ un šodien arī Berlīnē „Kleines Journal“. Pēc apgalvojumiem šai ziņai vajadzētu būt apstiprinātai no Lielās galvenās mītnes, taču Ārlietu ministrijas apstiprinājuma līdz šim nav. Mēs gribētu stipri lūgt pret visām šīm baumām ievērot vislielāko piesardzību.

Iekšējā ticamība runā pretī tam, ka ziņām par revolūcijas izcelšanos Francijā un Anglijā būtu kaut neliela ticamības pakāpe. Tautām, kas uzvaroši izcīnījušas karu un sasniegušas visus tā kara mērķus, revolūcija tik viegli parasti neizceļas.

„Leipziger Volkszeitung“, neatkarīga sociāldemokrātu orgāns, … Beidzot laikraksts apzīmē Vilhelmu (@kaizers_vilhelms) par lielāko vainīgo pie kara un pastāv uz to, ka no Holandes valdības, kurp viņš aizbēdzis, viņa izdošana Vācijai un nevis rietumsabiedrotajiem. Vācu tautai pašai viņš saucams pie atbildības!

Sociāldemokrātiskas sapulces. Ar sienas uzsaukumiem Sociāldemokrātijas Centrālā komiteja un Rīgas komiteja vakar bija aicinājušas Rīgas strādniekus un strādnieces uz sapulcēm biedrībā un Torņakalna latviešu palīdzības biedrībā. … Sapulce pieņēma ierosinātās rezolūcijas. Tās prasa varas nodošanu strādniekiem, policijas atlaišanu un atbruņošanu, kuras ieročus vajagot nodot strādniekiem, vācu karaspēka aizvešanu, politisko ieslodzīto atbrīvošanu u. c. Sapulce nolēma sveicināt Ļeņinu, Lībknehtu un latviešu tautas komisāru Stučku un beidzās ar saucienu: Lai dzīvo sarkanā, komunistiskā Latvija!

Ar brīvas un neatkarīgas Latvijas saucienu uz lūpām simtiem un tūkstošiem mūsu labāko biedru krita nevienādā cīņā pie Ložmetējkalna, Tīreļa purvos, Ikšķiles Nāves salā, Austrumprūsijā, Karpatu sniegos. Mēs, dzīvi palikušie, gribam sekot šim lozungam līdz galam, jo tas ir mūsu cerība un ticība. Bet tagadējo lielo vēsturisko pārgrozību brīdī, kad mūsu tautas ilgu sapnis kļuvis par īstenību un pasaules notikumi mūs pēkšņi padarījuši par sava likteņa noteicējiem, — ar dziļām skumjām jāredz, ka vadošās partijas arvien vēl nevar saprasties un vienoties.

Uzsaukums. Ievērojot momenta nopietnību, Latvju Nacionālā Kareivju Savienība uzaicina kārtības uzturēšanas lietā visus latvju virsniekus, kareivjus un pilsoņus, kuri ir jau reģistrējušies un ir gatavi tūliņ iestāties apsardzības darbā — ierasties 19. nov. plkst. 12 d. Romanova ielā 25. Par pārtiku un atalgojumu ir gādāts. Latv. Kareivju Nacionālā Savienība.

Paziņojums. Rīgas pilsētas un tās kārtību cienītāju visu šķiru un tautību iedzīvotāju apsardzībai še nodibinājusies zemes sargu komanda. Tālāko tehnisko organizāciju uz vienkāršu apspriežu un pārrunu pamata savās rokās ņem kāda agrāko krievu virsnieku komiteja, kura savu darīšanu telpas iekārtojusi Romas viesnīcā, Teātra bulvārī. Ar šo uzaicinām visus kārtības cienītāju komitejas viņas darbā visādi pabalstīt un tai dāvināt pilnīgu uzticību. Rīgā, 16. novembrī 1918. g. Rīgas igauņu, latviešu, vācu, krievu, žīdu, poļu, leišu tautību priekšvīri zemes sargu komandas dibināšanai un uzturēšanai.

Liepājas un Rīgas zaldātu padomes izziņojušas uz svētdienu, 17. novembri, Rīgā delegātu sapulci, lai noteiktu virzienu, pie kāda turēties attiecībā uz zemes iedzīvotājiem un kara pulku promsūtīšanu. Uzaicinājumi jau būs saņemti. Mēs ļoti lūdzam, līdz tam 1) neslēgt nekādas izšķirošās norunas ar politiskām partijām, tā kā tā var būt tikai mūsu tautas valdības lieta, par kuras orgāniem mums jāskaitās; 2) neatļaut nekādus pārsteidzīgus kara pulku transportus, tāpēc ka pulku sūtīšanai uz māju jānotiek pēc noteikta plāna un kārtības un ikkura patvaļa var radīt jukas un ļaunākās nekārtības.

Latvijas Centrālā Komiteja un Rīgas Komiteja bij nodomājušas sarīkot svētdien, 17. nov., ielu demonstrācijas, bet tās noliedza vācu tautas valdības ģenerālpilnvarnieks Baltijā (@a_winnig) un vācu zaldātu padome ar atklātu sludinājumu pilsētā, ka visparīgā miera un kārtības labā turpmāk cieši aizliegtas visādi gājieni un sapulces klajā.

Iedzīvotāju ievērībai. Vēl arvien zemes iedzīvotāji lielā skaitā griežas pie mums ar visādiem lūgumiem un priekšlikumiem: izdot viņiem ieročus, atļaut visādus veikalus, izdot ceļojumu atļaujas u. t. t. Te, redzams, ir pārprasta mūsu darbība. Mēs nekādā ziņā nevaram ieņemt visas tās daudzās amata vietas un iestādes, kas nepieciešamas zemes pārvaldības labā. Visas šīs iestādes paliek savā vietā un darbosies savu pienākumu robežās tālāk. Tādēļ mēs lūdzam iedzīvotājus savās vajadzībās griezties pie attiecīgām iestādēm. Rīgas zaldātu padome.

Paziņojums. 20. novembrī sāksies jaunu maizes un produktu kartiņu izsniegšana. Publika tiek lūgta ieturēt izziņojumos minētos termiņus un ņemt līdzi visus ar policijas stempeli apliecinātos personības papīrus un visas līdz šim saņemtās pārtikas dokumentus. Zīmējoties uz pilsoņa ķēķu un ēdienu māju grāmatiņu apmaiņu izdos vēlāk tuvākus nosacījumus. Publiku kartiņu izdodamās vietās pieņem no plkst. 8—2 dienā. Pārtikas valde.

Rupja maize ir taču visnepieciešamākais uztura līdzeklis, un tomēr viņa ir ne vien ārkārtīgi dārga, bet ļoti nejauka. Iedzīvotājiem vajaga aizrādīt šādu maizi pilsētas pārtikas valdei un uzdot vai nu cepēju, vai pārdevēju, lai viņu sauktu pie atbildības.

Nekārtības siļķu izdalīšanas vietā. Sestdien Aleksandra tirgū izdalīšanai nāca reņģes. Cilvēku bij sapulcējušies krietns pulciņš, tomēr beidzot reņģes pietrūka, un dalītājas pārējos rupji aizraidīja, kaut gan pašas reņģes bij noslēpušas. To redzēja gaidītāji un pieprasīja visu reņģu izdalīšanu, ko tomēr neizpildīja. Sakarā ar to izcēlās nopietns strīds starp dalītājiem un patērētājiem.

Dārznieki žēlojās, ka viņus apdraudot nezināmi cilvēki ar aplaupīšanu. Viņi pieprasot kartupeļus vai citus sakņaugus, kā arī miltus, zirņus un citus ražojumus par lētām cenām, un kad par tādām viņiem nepārdodot, tad zvērējoties atņemt tos ar varu. Drīz nākšot laiks, kad viņi tos atradīšot, lai vai kur noslēptus. Diezgan izmērdējot viņus tagad vada, bet tas laiks neesot tālu, kad viņi mērdēšot savus tagadējos mērdētājus.

Nesen atpakaļ ceļā no Krievijas uz Rīgu Kamišovas stacijā uz robežas kādam vietējam tirgotājam laupītāji atņēma 40 000 r. naudā, briljantus un vērtspapīrus par 100 000 r. Aizvakar aplaupītais pamanīja varmākas pastaigājamies pa ielu Rīgā. Uzbrucējus nodeva policijai, kura apcietināja visu bandu.

Nelaimes gadījums. Nesen atrada Aleksandra ielā 2 uzceļamā lifta pakājē satrunējušas, saspiestas sievietes līķi. Izziņa, ka to ir kāda 70 g. veca meita, kura iepriekš vairākām dienām bij nozudusi.

Sestdien pie Popes vilciens plkst. 11 un 25 min. pr. pusd. izlēca no sliedēm. Pasažieri tika vaļā tikai ar izbailēm. Negadījums ar lokomotīvi. Sestdien, ap plkst. 8 rītā, pie Dzirnavu ielas izlēca no sliedēm kāda lokomotīve, kura aizsprostoja vairākus ceļus, tā ka vilcienus varēja pieņemt un nolaist tikai pa vienam sliedēm.

A. Kroders ziņoja pēc tam, ka Latviešu Kareivju Nacionālā Savienība (@kareivju_savieniba) nodibinājusies 1917. gada augustā stiprāko nesaskaņu laikā starp lielinieku un nacionālistu centieniem un kad izjukuse toreizējā virsnieku un kareivju padome. …

Malkas pievedumi ir apmierinoši. Pilsētas apgādātā malka Ranķa dambī pie Pētera parka, Vējzaķu salā pie Pīļumuižas[≈] ielas un pēdējās dienās arī pie Krastu līnijas maksā: bērzu 152, priežu 140, egļu 1[?]0, apšu 120 m. ass 7'×7'×28" mērā, kad privāti tirgotāji pārdod bērzu malku par 160—180, alkšņu 150—160, priežu 1[?]0—150, egļu 120—150, priežu tranšeju malku par 110—180 un zaru malku par 80—90 marku ass mērā.

Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas mītiņš, kuru noturēja vakar Romanova ielā 25, bij ļoti stipri apmeklēts, tā ka tiklab plašā teātra zāle, kā arī visas galerijas bij stāvgrūdām pilnas ļaužu.

1) Satversmes Sapulce. 1. Latvijas Satversmes Sapulce sasaucama pēc iespējas drīzā laikā. 2. Satversmes Sapulces locekļu ievēlēšana notiek, abiem dzimumiem piedaloties, uz vispārīgo, vienlīdzīgo, tiešo, aizklāto un proporcionālo vēlēšanu tiesību pamata.

Metot skatu uz mūsu tautas vēstures pēdējiem septiņi simti gadiem, ieraugām Latgali kā no koka atgrieztu zaru, kuram nepiepļūst vairs dzīvības vielas. Latgales garīgā kultūra bijusi galvenā kārtā poļu rokās, bagātie meži piederējuši muižniekiem, tirdzniecība ir svešnieku rokās, ierēdņi bijuši krievi.

G. Zemgals, Latvijas Tautas Padomes sēdi slēdzot, griežas pie visiem tautas dzīvajiem spēkiem ar uzaicinājumu nākt palīgā pie grūtā Latvijas izveidošanas darba. Vienīgā mūsu vēlēšanās — lai Latvijai saules mūžs. Lai dzīvo demokrātiskā Latvija! Lielā sajūsmā trīs reizes atkal nodzied „Dievs, svētī Latviju!“

Latvijas pilsoņiem. Latvijas Tautas Padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludina, ka: 1) Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale)[u] ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts, kuras satversmi un attiecības pret ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārīgu, abu dzimumu, tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata; 2) Latvijas Tautas Padome ir nodibinājusi, kā augstāko izpildu varu Latvijā — Latvijas Pagaidu Valdību. Latvijas Tautas Padome uzaicina Latvijas pilsoņus uzturēt mieru un kārtību un visiem spēkiem pabalstīt Latvijas Pagaidu Valdību viņas grūtajā un atbildīgā darbā. Latvijas Pagaidu Valdības Ministru Prezidents: Ulmanis. Latvijas Tautas Padomes Priekšsēdētāja biedrs: Zemgals. Rīgā, 18. novembrī 1918. gadā.

Latvju Opera. Otrdien, 19. nov., plkst. 7½ vak. „Klejojošais holandietis[≈]“. Piektdien, 22. nov., plkst. vak. „Jevgeņijs Oņegins“. II. pilsētas teātra komiteja.

Rītvakar izrāda R. Vāgnera „Skrejošo holandieti“. Piedalīsies sekoši spēki: Rozenbergs-Turs, Vīgnere-Grīnberga, Kaktiņš, Tunce, [?], Niedra. Diriģents T. Reiters. Nākošā operas izrāde būs piektdien, 22. novembrī, nevis kā parasti sestdienā. Šī pārmaiņa notiek tikai šo reizi ārkārtēju apstākļu dēļ.

Divi mūsu jaunie skaņu mākslinieki Vilija Lamberte un Rudolfs Tunce, kuri pēdējā laikā daudz strādājuši pie savas balss izkopšanas, sarīko ceturtdien, 21. nov., R. L. B. zālē koncertu ar interesantu programmu. Tuvākas ziņas turpmāk. Oskars Šprinģesfelds sarīko 22. novembrī koncertu, kas muzikas cienītājiem sagādās sevišķu baudu kuplās programmas dēļ. Biļetes iepriekš dabūjamas P. Neldnera muzikāliju magazīnā.

Pilsētas teātris. „Alt-Heidelberg“. … Sestdien gandrīz izpārdotajā namā bija vētraini aplausi, tātad spēles vadība var būt apmierināta un viegli pārlaist to, ka recenzents līdzi nejūsmoja. Iespējams tomēr, ka arī viņai būs sajūta, ka ne viss bija augstumā — ne lomu sadalījumā, ne režijas norādījumos, ne kopspēlē.

Rimska-Korsakova „Šeherazādi“ var saukt gandrīz par orķestra virtuozo skaņdarbu.

Par direktora Staņislausa Fuksa atkāpšanos mēs vēlētos piezīmēt, ka tikai visa personāla acumirklīgais trūkuma stāvoklis mūs pamudinājis pārņemt direkciju pašreizējos apstākļos — nevis kā vietas izpildītāji, bet ar visiem pienākumiem un tiesībām.

Vācu kareivju namā (Lielā Ķēniņu ielā 1) otrdien, 19. novembrī, vakarā plkst. 7½ notiek Rīgas stīgu kvarteta tautasdziesmu vakars. Līdz ar kvarteta dziedājumiem Rēdlas jaunkundze, soprāns, un Pfafa kungs sniegs dažas dziesmas. Pie klavierēm piedalās Goslara kungs. Ieeja civilpersonām un virsniekiem 1 marka, apakšvirsniekiem un kareivjiem 40 feniņi.

„Taurētāja“ 7./8. numurs (burtnīca) patlaban iznācis un dabūjams visās grāmatu pārdotavās.

Jūras zvaigzne. Viljama Dž. Loka (@w_j_locke) romāns. (Turpinājums.) … „Man liekas, sociālistiem daudzās vietās taisnība,“ lēdija Džūlija piebilda. Sers Olivers, dzirdēdams tādu, tik bezdievīgu runu, pat ēst apstājās. „Viņiem nekur nav taisnības, it nekur.“ „Tomēr tas tev jāatzīst, ka manta pasaulē izdalīta ļoti nevienādi,“ lēdija Blenta izaicinoši sacīja. „Slinkie suņi — viņi grib, lai viņiem viss būtu, un negrib strādāt. Apkaunies, Džūlij, savu vārdu!“

Mana bēgšana uz Kurzemi. 1918. gada 17. janvāris — 5. februāris. Hanss Jirgens Serafims (@h_j_seraphim), kara brīvprātīgais 60. lauka artilērijas pulkā Šverīnē. 11. … Palika tā līdz pusnaktij, kad kaut kas tumšs pacēlās mūsu priekšā — tad mums bija zeme zem kājām. Uzreiz kļuva tik viegli, tik labi ap sirdi. Doma: tu esi izglābts! — bija tik pārvarīga, un klusās pateicības lūgšanā tajā stundā laikam no dziļākās sirds būs lūgts!

Vai katra māte, kas šajā karā zaudēja dēlu, vai katra bāre un atraitne ar sāpīgu smaidu teiks, kad viņai runā par mieru: „Nē, jūs maldāties! Es zinu, ka miers taču nemaz nebūs! Mirušie varoņi ir tā aizmirsti! Un mieru nesveicina ar sāpju asarām…“

Vecpiebalga. Slēgtas visas apk. dzirnavas, atļauts malt Vecpiebalgas muižas un Vecpiebalgas Aizgaujas-Valmieru Vinkmaņa dzirnavām. Šeit nu malēju ir blāķiem, var samalt vai tikai pēc vairāk dienu gaidīšanas. Lai gan melderis ir teicami korekts, grib, lai iet pēc kārtas; algo palīgus augstām algām, tomēr pēdējie zina iesist vēl augstākas algas. Ja malējs grib gaidīt maluma rindu pēc kārtas, tad gaidi un skaties, varbūt, gadiem, pie rindas netiksi.

Striķi. Pa visu plašo apkārtni darbojas viena vienīga Striķu pag. skola, kurā mācības pasniedz sirmais R. kungs. …

Krievu armija visu pag. ziemu nodarbojās ar dažādu ceļu un tiltu taisīšanu un izdeva lielas naudas summas. Tā lielo ceļu pie Alauksta ezera, kuru uzceļot inženieru kabatas pildījās ar kerenskiem, tagad nojauc. Ceļš viss bija noklāts ar kokiem, un 12. novembrī nojaukšanas darbus izdeva uz torga. Nabadzīgie ļaudis ar prieku pirka ceļa gabalus, jo bija aprēķinājuši, ka iznāks liels daudzums lētas malkas.

Es turu par pienākumu aizrādīt, ka nekādā ziņā neuzskatu savu vārdu saistītu ar šo „zemes padomi“. Ne vienā priekšapspriedē, nedz arī 22. decembrī 1917. g. noturētā sapulcē es neesmu dalību ņēmis, nedz arī savu piekrišanu uz šo ievēlēšanu devis, un biju ļoti pārsteigts, kad vēlāk ieraudzīju savu vārdu „zemes padomes“ locekļu starpā.

Esmu pārbraucis. K. Aumeisters. Šreienbušā, 5. līnijā Nr. 18.

Paziņoju savai māsai Lienei Keks[≈], ka mana adrese ir: Lielā Kalēju ielā 49, dz. 2. M. Keks.

Otrdiena, 19. novembris. Viduseiropas (dienesta) laiks, kas ir 36 minūtes mazāks par Rīgas vidējo pilsētas laiku. Saules lēkts 7 st. 18 min. Īstais pusdienlaiks 11.9. Saules riets 3.2. Mēness lēkts 8.46. Mēness pusdienā — . Mēness riets 8.46.