Latvijas valsts pasludināšana. Uz Latvijas Tautas padomes (@tautas_padome) 17. novembra sēdes lēmuma pamata 18. novembrī Latvju Operas namā notika Latvijas valsts proklamēšana. Jau no pulksten 3 pēcpusdienas sāk plūst publika ar iepriekš saņemtām ieejas kartēm uz Operas namu, un pulksten 4, kad bij nolikts svinīgā akta sākums, Operas zāle ir ļaužu pārpildīta.
Tautas padomes locekļi uz skatuves sasēduši parastā parlamentāriskā kārtībā: kreisā sektorā sociāldemokrāti, aiz viņiem sociālisti revolucionāri, labajā — Latviešu Zemnieku Savienība, centrā sēd radikāldemokrāti, republikāņi un neatkarīgie. Tautas padomes locekļi pušķojušies ar nacionālām lentēm pie krūtīm, sociālistiem revolucionāriem pie krūtīm nacionālā un sarkanā lentīte, bet sociāldemokrātiem tikai sarkanā. Skatuve glīti pušķota ar palmām, pāri skatuvei paceļoties nacionālam karogam.
kā ziņo Līdums
Tā kā Latviešu Tautas padomes priekšsēdētājs J. Čakste (@j_cakste) sapulcē nav klāt, tad to atklāj priekšsēdētāja otrais biedrs, zv. adv. G. Zemgals, kurš konstatē, ka no šīs dienas sākot uz Latvijas Tautas padomi pārgājusi augstākā suverēnā vara Latvijā. (Ilgi, vētraini aplausi.)
kā ziņo Līdums
Es uzņēmos atbildīgo pienākumu, klausīdams vienprātīgam visu partiju priekšstāvju uzaicinājumam. Valdības galvenais uzdevums ir Latvijas valsts izveidošana, nostiprināšana uz āreni un iekšieni. Uz āreni mēs nostiprināsim Latvijas valsti, ja stāvēsim stipri un vienoti, paliekot draudzīgās attiecībās ar tālākiem un tuvākiem kaimiņiem, lai kļūtu par līdztiesīgu locekli Tautu Savienībā; iekšēji mūsu valsts būtu stipra, ja izvedīsim plašas demokrātiskas reformas.
Tad vārdu ņem ministru prezidents agronoms K. Ulmanis (@k_ulmanis). … Neminot sīkumos valdības programmu, prezidents uzsver kā galvenos uzdevumus: 1) pārtikas lietas nokārtošanu, kuru būs iespējams veikt, ja visi pilsoņi uz laukiem un pilsētās pabalstīs jauno valdību, 2) agrāro un sociālo reformu izvešanu, 3) gūstekņu mājās atgriešanos, gādājot, lai viņiem būtu darbs un maize.
kā ziņo Līdums
Latvijas valstij jābūt demokrātiski taisnai valstij, lai nedotu viņā vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.
kā ziņo Līdums
No Latviešu Zemnieku Savienības frakcijas runā redaktors G. Nonācs. Kopš latviešu tautas vārds tiek minēts, šis ir pirmais gadījums, kur latviešu starpā notikusi tik plaša apvienošanās — no pilsoniskiem līdz sociālistiskiem elementiem. Kur meklējams izskaidrojums šai, varētu teikt, brīnišķai parādībai? Atbilde īsa: latviešu tautas šķiras, viņas politiskās partijas ir nostājušās uz valstiska viedokļa.
kā ziņo Līdums
Šī valsts sociāldemokrātijai nav mērķis, bet tikai līdzeklis gala mērķa — sociālistiskās republikas sasniegšanai.
kā ziņo Līdums
Dr. Kalniņš nolasa sociāldemokrātijas minimālprogramu, ietvertu 18 punktos, kuŗu piepildīšana tiek uzlikta no sociāldemokrātijas par noteikumu Pagaidu valdības darbībai. No praktiskiem soļiem Dr. Kalniņš prasa tūlītēju pašvaldības organizēšanu,
kā ziņo Līdums
Grāmattirgotājs D. Zeltiņš (demokrāts): Latviešu Demokrātu partija, kura atbalstās uz plašām sīkpilsoņu masām, sagaida no Pagaidu valdības demokrātisko prasību realizēšanu. Ja viņa to izpildīs, tad demokrāti viņu pabalstīs ar visiem spēkiem
kā ziņo Līdums
Dep. J. Zālītis (radikāldemokrāts) apsveic neatkarīgas, patstāvīgas valsts nodibināšanu un pasludināšanu un apsveic Latvijas Tautas padomi. Valsts pacelsies no [?] daudz [?] Latvija un kā brīva valsts [ies] Tautu Savienībā. (Aplausi.)
kā ziņo Līdums
„Dosim svētu solījumu,“ saka Skubiķis, „lai ikvienam mūsu valstī iespējams dzīvot cilvēcīgos apstākļos, attīstot savu individualitāti līdz augstākai pilnībai.“
kā ziņo Līdums
Pēdējie gadi bija baiga šausmīga nakts, kas prasīja bezgala daudz upuru. Tagad, kā gandarījums tam, piepildās latvju ilgu sapnis par savu valsti. Valsts pamatā jāliek taisnības akmens, lai visām tautām viņā būtu līdzīgas tiesības un lai jaunā valsts savus mērķus piepilda ne ar varu, bet ar taisnību.
kā ziņo Līdums
Lielie ūdeņi sāk atbrīvot un tautas ieiet savā dabīgā gultnē. Atgriežoties pie normālas dzīves, nacionālā politika nedrīkst atrasties pretrunā ar sociālo politiku. Tās jāsaskaņo. Bez ekonomiskas labklājības un fiziska miera jādomā par Latvijas gaismas pili. Jādod latviešiem garīga uguns. Tagad, kad esam ārēji līdzīgi ar citām tautām, mums jāuzņemas bez tiesībām arī savi pienākumi, mums jāizceļ mūsu darbs, mūsu īpatnējā kultūra.
kā ziņo Līdums
Zvērinātais advokāts Strautnieks (republikāns) apsveic Latvju [valsti] un Tautas padomi un novēl tam sekmes.
Pulkavnieks Dambits apsveic jauno Valdību no Latvju Kareivju Nacionālās Savienības un paziņo, ka organizētie latvju kareivji nodod sevi Latvijas Tautas padomes [rīcī]bā. (Aplausi.)
Kad proklamēšanas akts bij beidzies, no publikas atskanēja sauciens: „Pateicību Amerikas prezidentam Vilsonam (@POTUS), ka nodibinājusies mūsu valsts.“
1918. gada 20. novembrī · sakārtots pēc ierakstu skaita
Von Freude und Beifall kann natürlich bei uns nicht die Rede sein. — „Par prieku un gavilēm pie mums, protams, nevar būt ne runas.“Rigasche Zeitung Nr.269, 20.11.1918 · skenējums →