Līdums

Jauns laikraksts. Kopš 14. novembra Rīgā sācis atkal iznākt „Baltijas Vēstnesis“. Kā redaktors parakstās Juris Kalniņš (prātkopis).

Linarda Laicena (@l_laicens) „Ieslēgtie“. Stāsti (1906.—1915.). 3. R. Auškas izdevums, Valkā, 1918. Maksā 5 markas.

Par aukstumu. Ja jautāsiet, kas ir aukstums, tad parasti atbildes jums dažādas: vai nu, ka aukstums ir pretēja siltumam parādība un kā robeža tiks piemests pazīstamais termometra nullpunkts, vai atkal — aukstums ir mazākā mērā siltums. Abas atbildes, kā jau visi ikdienišķi apzīmējumi, ir praktiskas, bet nenoteiktas.

Latvijas valsts pasludināšana. Uz Latvijas Tautas padomes (@tautas_padome) 17. novembra sēdes lēmuma pamata 18. novembrī Latvju Operas namā notika Latvijas valsts proklamēšana. Jau no pulksten 3 pēcpusdienas sāk plūst publika ar iepriekš saņemtām ieejas kartēm uz Operas namu, un pulksten 4, kad bij nolikts svinīgā akta sākums, Operas zāle ir ļaužu pārpildīta.

Tautas padomes locekļi uz skatuves sasēduši parastā parlamentāriskā kārtībā: kreisā sektorā sociāldemokrāti, aiz viņiem sociālisti revolucionāri, labajā — Latviešu Zemnieku Savienība, centrā sēd radikāldemokrāti, republikāņi un neatkarīgie. Tautas padomes locekļi pušķojušies ar nacionālām lentēm pie krūtīm, sociālistiem revolucionāriem pie krūtīm nacionālā un sarkanā lentīte, bet sociāldemokrātiem tikai sarkanā. Skatuve glīti pušķota ar palmām, pāri skatuvei paceļoties nacionālam karogam.

Tad vārdu ņem ministru prezidents agronoms K. Ulmanis (@k_ulmanis). … Neminot sīkumos valdības programmu, prezidents uzsver kā galvenos uzdevumus: 1) pārtikas lietas nokārtošanu, kuru būs iespējams veikt, ja visi pilsoņi uz laukiem un pilsētās pabalstīs jauno valdību, 2) agrāro un sociālo reformu izvešanu, 3) gūstekņu mājās atgriešanos, gādājot, lai viņiem būtu darbs un maize.

Kad proklamēšanas akts bij beidzies, no publikas atskanēja sauciens: „Pateicību Amerikas prezidentam Vilsonam (@POTUS), ka nodibinājusies mūsu valsts.“